IETEIKUMI RĪGAS DOMEI
MĀJOKĻU PABALSTI UN SOCIĀLIE MĀJOKĻI
Aptaujā konstatētais:
989 aptaujātajām ģimenēm (no tām 172 Rīgā dzīvojošas) mājokļu apstākļi atbilst Ekonomikas ministrijas prezentācijā atspoguļotajiem OECD pētījuma datiem – 70% ģimeņu Rīgā (bet 67% ārpus Rīgas) dzīvo sev nepiederošā īpašumā. Aptaujā no tām 2/3 ir daudzbērnu ģimenes.
37% aptaujātajās ģimenēs uz 1 ģimenes locekli ir tikai līdz 10kvm telpas, bet 9% gadījumu uz 6 mājsaimniecības locekļiem ir 1 labierīcības (Ārpus Rīgas šie rādītāji bija vēl dramatiskāki – attiecīgi 44% un 23%.)
Apvienības aptaujas dalībnieku vidū pašvaldības nodrošinātā mājoklī mitinājās tikai 5% no Rīgā dzīvojošām ģimenēm pretēji 13% ārpus Rīgas dalībnieku.
Covid-19 pandēmijas dēļ 38% aptaujāto Rīgas ģimeņu nespēja laikus segt ar mājokli saistītos izdevumus: 25% kavēja īres maksājumus; 22% kavēja komunālo pakalpojumu apmaksu. Pašvaldības palīdzību šajā periodā lūdza tikai 6 no 172 aptaujas ģimenēm, no kurām 5 palīdzība tika atteikta!
Secinājumi:
Lai arī saskaņā ar EM datiem Latvijā (t.sk. Rīgā) īpašumā esošo mājokļu bez hipotekārā kredīta īpatsvars ir daudz lielāks nekā citās ES dalībvalstīs, tie visdrīzāk nepieder vai nav piemēroti ģimenēm ar apgādībā esošiem bērniem, jo lielākā daļa aptaujāto ģimeņu gan tagad, gan tuvākajā nākotnē kā vienīgo iespēju savu mājokļa vajadzību apmierināšanai redz īrēšanu.
Ne pašvaldības rīcībā, ne īres tirgū, ne tirdzniecībā Rīgā nav pieejami pietiekamā skaitā daudzbērnu ģimenēm piemēroti ekonomiski mājokļi ar vismaz 3 istabām, zemu īri un energoefektīvi ar zemiem uzturēšanas izdevumiem.
Rīgas pašvaldība ar dzīvojamo telpu nodrošina proporcionāli daudz mazāk ģimenes ar bērniem nekā ārpus Rīgas pašvaldības.
Pēc Rīgas pašvaldības mājokļa atbalsta griežas mazs skaits no tām ģimenēm, kas realitātē atbilstu mazturīgas ģimenes statusam vai kas īslaicīgi nonākušas finansiālās grūtībās.
Iemesli: - pašvaldības palīdzības lūgšana ir “stigmatizēta”; - ir bijusi negatīva pieredze un atbalsta atteikums; - lielai daļai ģimeņu nav zināšanu un informācijas par iespēju lūgt atbalstu; - nav reāli sagaidāma dzīvokļa rinda.
Piemēram, saskaņā ar Rīgas Sociālā dienesta datiem šobrīd daudzbērnu ģimeņu rindā uz dzīvokli ir vairāk kā 200 mazturīgas daudzbērnu ģimenes, dažas no tām jau 8 gadus! Šī gada sākumā dzīvokļa pabalstu saņēma vidēji 177 daudzbērnu ģimenes mēnesī. Tas ir tikai nepilni 4% no Rīgas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistrā reģistrētajām daudzbērnu ģimenēm.
Ieteikumi:
1) Rīgai ir ievērojami jāpalielina sociālo mājokļu fonds. Piemēram, Rīgas kapitālsabiedrības, tādas kā SIA “Rīgas nami”, SIA “Rīgas pilsētbūvnieks” un SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”, ir spējīgas nokreditēties bez pašvaldības papildus garantijām, lai finansētu ekonomisko dzīvokļu būvniecību. Tālākā dzīvokļu ekspluatācija jāfinansē pašvaldībai caur individuālām mājokļa īres subsīdijām. Sociālo mājokļu projektos pietiekamā proporcijā jāparedz dzīvokļi ar vismaz 3 istabām, kādas atbilstu trūcīgo daudzbērnu ģimeņu vajadzībām.
2) Lai arī tas palielinās slogu uz Rīgas budžetu, ir jāveido ģimenēm saistošs Rīgas kā sociāli atbildīgas pašvaldības tēls. Informācijai par mājokļu atbalstu jābūt plaši zināmai, bez trūkumcietēja pazemojuma un viegli saprotamai. Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu” ir noteikta jauna mājokļa pabalsta apmēra aprēķina kārtība no 2021.gada 1.jūlija, paredzot ievērojami palielināt pašvaldības atbalsta saņēmēju loku un atbalsta apmēru mājoklim trūcīgām un maznodrošinātām personām (ģimenēm), tādēļ kampaņa par atbalsta iespējām jāsāk nekavējoši.
3) Izvērtēt iespēju ieviest citu pašvaldību atbalsta pasākumus daudzbērnu ģimenēm – piem., Daugavpils piedāvāto mājokļa remonta līdzfinansējumu vai Jelgavas pilsētas pašvaldības pieeju – sniegt atbalstu daudzbērnu ģimenēm, nevērtējot ienākumus.
ĪRES TIRGUS un NEKUSTAMĀ ĪPAŠUMA NODOKLIS
Aptaujā konstatētais:
Tikai ~ 27% redz iespēju tuvāko gadu laikā iegādāties mājokli. Iemesli - “iekrīt” neatbalstītajā vidusslāņa grupā – ienākumi par lielu, lai kvalificētos kā mazturīgie vai trūcīgie, bet par mazu, lai kvalificētos hipotekārajam kredītam, neskatoties uz dāsnu ALTUM un BALSTS programmas atbalstu.
Nespējot iegādāties mājokli īpašumā, ģimenes par īres mājokli ikdienā maksā vairāk nekā būtu ikmēneša kredīta maksājums, ja būtu kvalificējušās mājokļa iegādei kredītā.
Secinājums:
Mazāk turīgas un sociāli mazāk aizsargātas ģimenes ar bērniem par līdzvērtīgu mājokli spiestas maksāt dārgāk nekā turīgākas ģimenes, kas kvalificējas kredītam un saņem NĪN atlaides.
Ieteikumi:
4) Ņemot vērā to, ka no Eiropas Komisijas Atveseļošanās programmas RRF Rīgai nebūs pieejami līdzekļi zemas īres mājokļu būvniecībai, Rīgai ir jāiedarbina visi tai pieejamie instrumenti, kas stimulētu šādu mājokļu būvniecību privātajā sektorā, piemēram, sniedzot attīstītājam 3+ istabu dzīvokļu vidēja termiņa īres garantijas – pašvaldība darbojas kā starpnieks starp attīstītāju un daudzbērnu ģimenēm, kurām nepieciešams ekonomisks zemas īres mājoklis.
5) No 1.maija ir stājies spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Esam risinājuši Ekonomikas ministrijai mainīt likuma 8.panta (3) daļu, paredzot vienpusējas īrnieka vai izīrētāja tiesības ierakstīt zemesgrāmatā noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu. Tādējādi, vēlamies aizsargāt ģimenes kā īrniekus. Papildus vēlamies redzēt pašvaldībām saistošu regulējumu, kas paātrinātu sociālās palīdzības saņemšanu gadījumos, kad uz sociālo palīdzību pretendējoša ģimenei ir zemesgrāmatā reģistrēts dzīvojamās telpas īres līgums. Ieguvēji būtu visas 3 iesaistītās puses – gan pašvaldība, jo ir vieglāk pārredzams pabalsta izlietojums, gan ģimene, jo raitāk saņem palīdzību, gan izīrētājs, ja mazinās riski ilgstošiem parādiem.
6) Esam lūguši Ekonomikas ministrijai izstrādāt pašvaldībām saistošu nekustamā īpašuma nodokļa atlaižu piemērošanu likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5. panta (1) daļā arī īrētam mājoklim, ja dzīvojamās telpas īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā un deklarēta dzīvesvieta. Neatkarīgi no likuma regulējuma aicinām Rīgu būt par 1.pašvaldību Latvijā, kas piemēros nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi daudzbērnu ģimenēm arī to īrētam mājoklim.
MĀJOKLIS ĪPAŠUMĀ, BŪVNIECĪBA, RENOVĀCIJA
Aptaujā konstatētais:
58% no tām ģimenēm, kas vēlas tuvākajā laikā iegādāties mājokli, sapņo par privātmāju nevis dzīvokli.
Tikai 8% aptaujas dalībnieku ir bijusi pieredze pašiem ar sava mājokļa būvniecību.
Katrs, kas būvējis sev mājokli Rīgā, saskāries vai nu ar neadekvāti ierobežojošiem apbūves noteikumiem, vai nu neparedzētiem sadārdzinājumiem saistībā ar inženiertīklu izbūvi, vai ilgstošām būvprojekta skaņošanas vai ekspluatācijā nodošanas problēmām dēļ grūti saskaņojamiem būvvaldes, inženiertīklu turētāju un citu institūciju (piem. Satiksmes departamenta) viedokļiem.
12% no šobrīd Rīgā dzīvojošajiem aptaujas dalībniekiem tuvākajā nākotnē plāno celt savu privātmāju, tomēr nav pārliecība, ka tas būs Rīgas teritorijā.
Secinājums:
Ģimene ar vairākiem bērniem pie līdzīgām finansiālajām izmaksām visbiežāk izvēlēsies iegādāties ekonomisku privātmāju Pierīgā nekā lielu dzīvokli jaunuzceltā projektā Rīgā, tādējādi Rīga šobrīd zaudē ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kā IIN maksātāju.
Rīgas apdzīvotības un apbūves blīvums neliedz veidot Pierīgai līdzīgas privātmāju apkaimes. Lielākais šķērslis ir publiskās infrastruktūras trūkums un attīstību traucējoši apbūves ierobežojumi.
Procentuāli ļoti maz ģimeņu var finansiāli atļauties būvēt savu mājokli pašas, kamēr paralēli uztur otru mājokli dzīvošanai. Saskaņā ar konferencē pieaicināto komercbanku datiem Rīgā tiek izsniegti ļoti maz kredītu fiziskām personām privātmājas būvniecībai. Privātmāju iegāde pirmreizējā tirgū ģimenei iespējama tikai no attīstītāja ar hipotekārā kredīta palīdzību un pēc nodošanas ekspluatācijā. Jebkādas papildus izmaksas (nodevas, nodokļi), kas jāsedz attīstītājam, rezultātā sedz gala lietotājs – ģimene ar bērniem.
Ieteikumi:
7) Rīgai jāparedz līdzekļi publiskās infrastruktūras izveidei savrupmājām, dvīņu un rindu mājām piemērotās apkaimēs. Jābūt caurspīdīga, paredzama un privātmāju apbūvi veicinoša sadarbība ar NĪ attīstītājiem, piemēram, ar jaunizveidotu ielu pārņemšanu pašvaldības uzturēšanā.
8) RD Attīstības departamentam un Būvvaldei jāuzlabo sadarbība ar inženiertīklu turētājiem, piemēram, jāievieš koordinēta un saskaņota inženiertīklu pieslēgumu tehnisko noteikumu izdošana, kas novērš iebildumus tālākās projekta saskaņošanas un izbūves stadijās;
9) Rīgai jāizvērtē visas iespējas stimulēt inženiertīklu turētājus veikt tālākas investīcijas, kā arī samazināt inženiertīklu pieslēgumu tarifus, lai iedzīvotājiem būtu pieejamāki, kvalitatīvāki un lētāki mājoklim nepieciešamie energoresursi.
- šobrīd Latvijā nepastāv alternatīva AS “Sadales tīkls” elektrotīklu infrastruktūras izmantošanai. Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir jāpanāk, ka AS “Sadales tīkls” kā monopoluzņēmumam ir pienākums nodrošināt elektroenerģijas pieslēgumu ikvienai mājsaimniecībai, ņemot vērā iedzīvotāju pirktspēju. Aicinām sekot līdz AS “Sadales tīkls” konferencē dotajam solījumam ieviest vienotu pieslēguma maksas aprēķinu jau 2021.gada jūlijā un pārliecināties, ka jaunais regulējums atvieglos, saīsinās laiku un salētinās rīdzinieku iespējas tikt pie elektroenerģijas pieslēguma;
- Rīgas kapitālsabiedrībai SIA “Rīgas ūdens” jāmaina iekšējie normatīvi, kas šobrīd kavē blīvāku un ekonomiskāku privāto apbūvi, piemēram, šobrīd ir atļauts ierīkot tikai vienu ūdensvada pieslēgumu un skaitītāju uz vienu zemesgabalu, neskatoties uz to, ka tur ir paredzēta dvīņu vai rindu māju apbūve. Tāpat arī būtu jābūt lielākai fleksibilitātei tīklu (aku) izvietojumā mazos zemesgabalos (saskaņā ar Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 3.5.7.1. punktu jaunizveidots zemes gabals var būt no 400kvm)
10) Rīgai ir nepieciešams izvērtēt nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā (turpmāk - infrastruktūras nodevas) ietekmi uz privātmāju apbūvi. 2013.gada 19.februāra saistošie noteikumi Nr.211 “Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā” paredz vidēji 10 EUR uzcenojumu katram jaunradītam dzīvojamās telpas kvadrātmetram. Visekonomiskākais privātmājas projekts daudzbērnu ģimenei Rīgā tiek sadārdzināts par ~ 1500 eur infrastruktūras nodevas dēļ. Turklāt attīstītājam infrastruktūras nodevas izmaksas pie mājokļa pārdošanas jāapliek arī ar pievienotās vērtības nodokli. Aicinām izvērtēt, vai ieņēmumi no nodevas tiek izmantoti atbilstoši tās mērķiem. Piemēram, pusi no nodevas veido maksājums par sociālo infrastruktūru arī apkaimēs tādas kā Mangaļsala, Vecāķi, Vecdaugava vai Trīsciems, kurās nav un nav paredzēta nekāda sociālās infrastruktūras izveide. Rīgai ilgstoši sarūk iedzīvotāju skaits, tādēļ atjaunotam vai jaunradītam dzīvojamam fondam nav tiešas saistības ar papildus slodzi uz sociālo infrastruktūru.
11) 70% no aptaujātajām ģimenēm izvēlētos standarta ekonomiskās mājas projektu, ja tam būtu pašvaldības “zaļā gaisma” un tas izmaksātu lētāk nekā individualizēts projekts. Tā kā Ekonomikas ministrijai ir iecere no valsts budžeta līdzekļiem nofinansēt projektēšanas stadiju pāris rūpnieciski ražojamām privātmājām, kuru ražošanu īstenotu vietējie ražotāji, aicinām Rīgu būt proaktīviem un veidot sadarbību ar attīstītājiem šādu salētinātu ekonomisko privātmāju apkaimju veidošanai.