Jautājumi un ierosinājumi Ekonomikas ministrijai

Ieteikumu apkopojums mājokļu pieejamības veicināšanai Ekonomikas ministrijas kompetences ietvaros:

LDGBA_EM_kopsavilkums_konference_majoklu_pieejamiba.docx

Nosūtītie jautājumi Ekonomikas ministrijai pirms konferences. Atbildes aicinām noklausīties konferences ierakstā:

1)    Kāds ir valsts redzējums, kas ir minimālie / optimālie mājokļa apstākļi Latvijas iedzīvotājam? (kvm uz vienu 1 mājsaimniecības locekli, labierīcību pieejamība, infrastruktūras pieejamība (elektrība, ūdens, siltums))

Vai bērnam nodrošināmais mājokļa standarts ir līdzvērtīgs pilngadīgai personai nepieciešamajam?

2)    Jaunā īres likuma ietekme uz privātā īres tirgu. Lūdzu nodalīt situāciju Rīgā un ārpus Rīgas. Ko tieši iegūs ģimenes – īrnieki? MĀRTIŅŠ RĪGA

3)    Nav noslēpums, ka īres tirgū vērojama diskriminācija pret kuplām ģimenēm ar vairāk bērniem. Turklāt pašvaldību rīcībā nav tāda dzīvojamā fonda, kas der kuplām ģimenēm. Kā mazināt Izīrētāja riskus, kas tiek iecenoti īres cenā? Vai nevarētu būt kāds īrnieku risku apdrošināšanas instruments, ko uztur valsts / pašvaldība (īres garantija)?

4)    Cik plašas ir ar likumu atļautās pašvaldību iespējas stimulēt privāto mājokļu būvniecību:

- pašvaldības zemes piešķiršanu bezatlīdzības nomā;

- publiskās infrastruktūras izbūve (ceļi, apgaismojums, ŪKT, ELT) privātmāju apbūvei paredzētās teritorijās.

Kas ir kavēkļi (no regulējuma viedokļa) plašākam pašvaldību atbalstam? Vai to ir plānots grozīt?

5)    Pašvaldības rīkotās dzīvojamā fonda izsolēs tehniski nav iespējama īpašuma iegāde ar Altum garantētu kredītu. Tas izslēdz no īpašuma iegādes mazāk turīgos, kam visvairāk vajag dzīvojamo telpu.

6)    Kā vēl stimulēt / piespiest kredītbankas kreditēt mājokļu iegādi ārpus Rīgas?

7)    Individuālu privātmāju būvniecību ļoti sadārdzina centralizētās infrastruktūras pieslēgšana.

-       Elektrības pieslēgums kā Rīgā, tā ārpus Rīgas maksā no pāris līdz padsmit tūkstošiem euro, neskatoties uz to, ka tīkli ir pie īpašuma. Sadales tīkli ir monopoluzņēmums, kura pienākums ir elektrificēt. Mājokļu vajadzībām elektroenerģijas pieejamība nedrīkst tik dārgi izmaksāt. Vai ir kāda iespēja regulēt šos izcenojumus (caur SPRK)? “Sadales tīklu” izveidotā sistēma, ka ierīkošanu apkalpo šaurs uzņēmēju loks, notur ļoti augstas ierīkošanas cenas.

-       Pašvaldības negrib ņemt jaunizveidotas ielas īpašumā. Tā vietā jāveido privātmāju kooperatīvi, lai veidotu alternatīvu apsaimniekošanas sistēmu.

-       Ārpus Rīgas praktiski ir apstājusies centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izbūve. Individuālie risinājumi ir ļoti dārgi.

-       Rīgā ir ļoti neelastīga ŪKT pieslēgumu sistēma. Piemēram, dvīņu vai rindu mājai “Rīgas ūdens” atļauj veikt tikai vienu pieslēgumu. Tikai ŪKT pakalpojumu administrēšanas dēļ ir jāveido privātmāju kooperatīvs.

8)    Pašvaldību aizņēmumu limits valsts kasē ierobežo pašvaldības iespējas attīstīt arī dzīvojamo īres fondu. Ārpus Rīgas, Liepājas un Valmieras, kur nekustamā īpašuma īres tirgus nestimulē jauna dzīvojamā fonda veidošanos, jaunu dzīvojamo telpu var radīt tikai turīgas ģimenes par saviem līdzekļiem (jo bankas nekreditē) vai pašvaldības, kurām ir motivācija mājokļa pieejamības veicināšanā. Taču arī pašvaldību iespējas pašām nofinansēt nepieciešamā dzīvojamā īres fonda izveidošanu ir nepietiekamas. Vai Ekonomikas ministrija uzskata, ka ir jāpārskata aizņēmumu limitus tieši attiecībā uz pašvaldības aizņēmumiem dzīvojamā īres fonda izveidošanai.

9)    Kādas būs izmaiņas sākotnējā Latvijas nacionālajā Atveseļošanās plānā, ko finansēs no  Atveseļošanas un noturības mehānisma, par labu nevienlīdzības mazināšanai un mājokļu pieejamībai reģionos? Kā paredzēts izmantot paredzētos 42mlj mājokļu jautājumu risināšanai – kā tiešo grantu vai kā valsts garantiju lielāka finansējuma saņemšanai no kredītinstitūcijām? Kam būs tiesības uz šiem līdzekļiem? VS 1.DIENA

10)  šobrīd nav atļauta hipotekāro kredītu reklamēšana, kas līdz ar to ierobežo Altum reklamēšanas iespējas). To vajadzētu mainīt. Vēl neesam paspējuši precīzi apkopot, bet aptuveni no 955 aptaujātajām ģimenēm 15-20% neko nebija dzirdējuši par ALTUM.